Vai fermentēšana ir labs veids, lai saglabātu dārzeņus un augļus ziemai?

Kā labāk dzīvot

Fermentēšana šobrīd lēnām kļūst populāra. Vai tas ir labs veids, lai saglabātu dārzeņus un augļus ziemai? Kas jāņem vērā, fermentējot produktus? Un kāda ir šādi sagatavotu produktu uzturvērtība? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča, uztura speciāliste Guna Rijkure un atvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Pārtikas institūta vadošā pētniece, docente Asnate Ķirse-Ozoliņa. "Fermentēšana nav tikai skābi kāposti, fermentēšana ir arī dabiski raudzēta maize, tas ir arī kefīrs, jogurts, rjaženka, ko var pagatavot arī mājas apstākļos, tikai pacietība vajadzīga," norāda Baiba Rudoviča. "Sālim būtiska nozīme fermentēto produktu gatavošanā, bet ar sāli nedrīkst aizrauties. Jāizmanto tādā apjomā, lai tas ļautu darboties pienskābām baktērijām un arī citām, bet lai neļautu attīstīties lieki raugam, pelējumam un citām baktērijām, kas pārtikas produktus bojā," skaidro Asnate Ķirse-Ozoliņa. Vislabāk fermentēšanai izmantot parasto vārāmo sāli. Protams, svarīgi zināt pareizo devu. "Ja krāna ūdens satur daudz hlora un kaļķa, šāds ūdens var ietekmēt fermentēšanas procesu. Bet nav ieteicams arī lietot vārītu ūdeni. Hlorētu vai kaļķainu ūdeni iesaka filtrēt, vai izmantot ūdeni no veikala. Arī ar avota ūdeni jābūt uzmanīgiem," atzīst Baiba Rudoviča. Savukārt Asnate Ķirse-Ozoliņa atzīst, ka ūdeni vienmēr vajag novārīt kopā ar sāli. Jāpagatavo pareizā koncentrācija, jānovāra un jāatdzesē, jo ūdenī var būt fona mikrobi, kas traucē fermentāciju, ja tas ir piesārņots. Pats sāls ir ārkārtīgi piesārņots, jā jebkura garšviela. Fermentēšanu labāk apgūt nodarbībās, jo katrā internetā ievietotā aprakstā ir savas nianses. Arī katrai saimniecei savas pagatavošanas nianses, ko arī apliecina trīs raidījuma viešņu, kuras nodarbojas ar fermentēšanu, saruna. Ko lieto viena, otrai tas īsti neder un viņa iebilst.