Last summer, something monumental happened. One of Uncuffed's founding producers, Greg Eskridge, came home after more than 30 years in prison. In this episode we’ll bring you back to that emotional day last summer when he walked out of the San Quentin gates, free at last. Our work in prisons is supported by the California Arts Council, the California Department of Corrections and Rehabilitation, independent foundations, and donations from listeners like you. Learn more, sign up for Uncuffed news, and support the program at www.weareuncuffed.org Follow us @WeAreUncuffed on Instagram and Facebook Transcripts are available within a week of the episode coming out at www.kalw.org/podcast/uncuffed…
Player FM - Internet Radio Done Right
Checked 13h ago
Đã thêm cách đây bốn năm
Nội dung được cung cấp bởi Latvijas Radio and Latvijas Radio 1. Tất cả nội dung podcast bao gồm các tập, đồ họa và mô tả podcast đều được Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 hoặc đối tác nền tảng podcast của họ tải lên và cung cấp trực tiếp. Nếu bạn cho rằng ai đó đang sử dụng tác phẩm có bản quyền của bạn mà không có sự cho phép của bạn, bạn có thể làm theo quy trình được nêu ở đây https://vi.player.fm/legal.
Player FM - Ứng dụng Podcast
Chuyển sang chế độ ngoại tuyến với ứng dụng Player FM !
Chuyển sang chế độ ngoại tuyến với ứng dụng Player FM !
))
Daily Deals
Podcast đáng để nghe
TÀI TRỢ BỞI
Rotko muzejā Daugavpilī sākusies jaunā pavasara izstāžu sezona
Manage episode 470835489 series 2974450
Nội dung được cung cấp bởi Latvijas Radio and Latvijas Radio 1. Tất cả nội dung podcast bao gồm các tập, đồ họa và mô tả podcast đều được Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 hoặc đối tác nền tảng podcast của họ tải lên và cung cấp trực tiếp. Nếu bạn cho rằng ai đó đang sử dụng tác phẩm có bản quyền của bạn mà không có sự cho phép của bạn, bạn có thể làm theo quy trình được nêu ở đây https://vi.player.fm/legal.
Rotko muzejā mākslas valodā pārdomu pilns ienācis pavasaris. Ienācis simboliski – ar tumšpelēku kaķi, ar līdz šim Rotko muzeja vēsturē eksponēto lielāko gleznu un kuplāko Latgales mākslinieku radošo devumu. Ar sešu Latvijas un ārvalstu izstāžu kopu, aizvadītās nedēļas nogalē Rotko muzejā Daugavpilī durvis vēra jaunā pavasara izstāžu sezona, kas dažādiem izteiksmes līdzekļiem aplūko dabas un cilvēka saikni un nepārejošo vērtību. Līdzās spēcīgām personālizstādēm, kuras veidojuši latviešu mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, muzeja apmeklētājus gaida vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, apjomīga Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo – radošais dialogs.
…
continue reading
498 tập
Chia sẻManage episode 470835489 series 2974450
Nội dung được cung cấp bởi Latvijas Radio and Latvijas Radio 1. Tất cả nội dung podcast bao gồm các tập, đồ họa và mô tả podcast đều được Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 hoặc đối tác nền tảng podcast của họ tải lên và cung cấp trực tiếp. Nếu bạn cho rằng ai đó đang sử dụng tác phẩm có bản quyền của bạn mà không có sự cho phép của bạn, bạn có thể làm theo quy trình được nêu ở đây https://vi.player.fm/legal.
Rotko muzejā mākslas valodā pārdomu pilns ienācis pavasaris. Ienācis simboliski – ar tumšpelēku kaķi, ar līdz šim Rotko muzeja vēsturē eksponēto lielāko gleznu un kuplāko Latgales mākslinieku radošo devumu. Ar sešu Latvijas un ārvalstu izstāžu kopu, aizvadītās nedēļas nogalē Rotko muzejā Daugavpilī durvis vēra jaunā pavasara izstāžu sezona, kas dažādiem izteiksmes līdzekļiem aplūko dabas un cilvēka saikni un nepārejošo vērtību. Līdzās spēcīgām personālizstādēm, kuras veidojuši latviešu mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, muzeja apmeklētājus gaida vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, apjomīga Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo – radošais dialogs.
…
continue reading
498 tập
すべてのエピソード
×
1 Cik daudz varam izvēlēties, kas esam. Dejas izrāde "Savējā un svešā" 13:34
13:34 
Nghe Sau 
Nghe Sau 
Danh sách 
Thích 
Đã thích13:34
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchCik daudz mēs varam izvēlēties, kas esam, un cik daudz mūsos paliks tas, kas bijis pirms mums? Laikmetīgās dejas izrādē „Savējā un svešā” horeogrāfe un dejotāja Marija Saveiko, apvienojot kustību, dzīvo mūziku un gaismu, dalās personīgajā pieredzē par savu identitāti un piederības izjūtu Latvijā. Pirmizrāde 14. martā Ģertrūdes ielas teātrī. Žans Pols Sartrs ir teicis: "Cilvēks ir tas, ko viņš pats no sevis izveido", tomēr ikvienam no mums ir konkrēts sākumpunkts – ķermenis, vide, kultūra un tā brīža vēsturiskais konteksts, kurā piedzimstam, uzsver izrādes veidotāji. Vai iespējams pilnībā atbrīvoties no tā, kas mūs veidojis? Kā savu dzīvi izjūt cilvēks, kas ir piederīgs divām kultūrām, divām valodām? Ne tik bieži gadās būt klāt topošas izrādes gaismu mēģinājumā, un ir ārkārtīgi interesanti vērot, kā gaismas top dejas izrādei. Esam liecinieki darba procesam starp gaismu mākslinieku Niku Ciprusu, horeogrāfi Mariju Saveiko un izrādes mākslinieci Kaivu Kumerovu. Sakārtot izrādes vēstījumu tā, lai tas būtu nolasāms skatītājiem, palīdzējusi dramaturģe Annija Broniča. Kopā ar Mariju Saveiko uz skatuves atrodas un dzīvo mūziku izpilda Kārlis Matīss Zitmanis, viņš plašākai publikai pazīstams kā grupas „Sudden Lights” ģitārists. Par laikmetīgās dejas izrādes vizuālo tēlu daudz domājusi māksliniece Kaiva Kumerova, kura atklāj, kā ritējis darba process. Izrādes autore un izpildītāja Marija Saveiko ir laikmetīgās dejas horeogrāfe, dejotāja un daļa no dejas kompānijas SIXTH. 2021.gadā absolvējot Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas programmu, jaunie nozares profesionāļi turpina sadarbību kā dejotāju apvienība SIXTH jeb 6. paaudze. Kompānijas dalībnieki, kas ir arī Marijas kursabiedri, būs pirmizrādes skatītāju vidū. Pirmizrāde Marijas Saveiko laikmetīgās dejas izrādei „Savējā un svešā” gaidāma 14. un 15. martā Ģertrūdes ielas teātrī. Horeogrāfe vēlētos izrādi rādīt arī ārpus Rīgas, piemēram, Kuldīgā vai Daugavpilī.…
1 Latvijas pieredze Francijas animācijas festivālā "Cartoon Movie" 25:38
25:38 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích25:38
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchPar Latvijas dalību Eiropas animācijas profesionāļu filmu forumā "Cartoon Movie" Bordo, Francijā, un tur gūto pieredzi, iepazīstinot ar jaunākajiem Latvijas pilnmetrāžas animācijas projektiem, Kultūras Rondo iztaujājam nozares ekspertus – kinorežisoru Edmundu Jansonu, producentu Dominiku Jarmakoviču un LMT Viedtelevīzijas satura vadītāju Annu Rozenvaldi.…
1 Rotko muzejā Daugavpilī sākusies jaunā pavasara izstāžu sezona 11:57
11:57 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích11:57
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchRotko muzejā mākslas valodā pārdomu pilns ienācis pavasaris. Ienācis simboliski – ar tumšpelēku kaķi, ar līdz šim Rotko muzeja vēsturē eksponēto lielāko gleznu un kuplāko Latgales mākslinieku radošo devumu. Ar sešu Latvijas un ārvalstu izstāžu kopu, aizvadītās nedēļas nogalē Rotko muzejā Daugavpilī durvis vēra jaunā pavasara izstāžu sezona, kas dažādiem izteiksmes līdzekļiem aplūko dabas un cilvēka saikni un nepārejošo vērtību. Līdzās spēcīgām personālizstādēm, kuras veidojuši latviešu mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, muzeja apmeklētājus gaida vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, apjomīga Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo – radošais dialogs.…
1 Tulkošanas smalkumi Jāna Kaplinska un Osmo Tapio Reiheles darbos 16:28
16:28 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích16:28
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích"Viss ir brīnumains" – tā Jāns Kaplinskis tulko Alberta Šveicera vārdus Ehrfurcht vor dem Leben, un par to raksta esejās, kuras tulkojusi Maima Grīnberga. Ar viņu tikāmies, kad tulkotāja bija ieradusies Rīgas grāmatu svētkos, lai iepazīstinātu ar somu komponista un muzikologa Osmo Tapio Reiheles grāmatu "Kāpēc laikmetīgā mūzika ir tik sarežģīta". Sarunā par abām šīm grāmatām.…
1 Ieskats mākslinieku un dizaineru grupas “Zemūdeņu karš” 30 gadu jubilejas izstādē 16:05
16:05 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích16:05
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchUnikālais dizains vienā eksemplārā – tā var raksturot mākslinieku un dizaineru grupas „Zemūdeņu karš” radītos darbus. 30 gadu pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes un saglabājusi dalībnieku pamatkodolu. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta izstāde “Zemūdeņu karš: Epizode 1.1. 30 gadi”. Mākslas dizains, radīts 90. gados, šobrīd gūst īpašu uzmanību un vērtību, ir pārliecināta Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone. Par jubilejas izstādi sarunājamies arī ar māksliniekiem Valteru Kiršteinu un Gintu Zilbalodi Sr, kā arī Egilu Medni. Latvijas Mākslas akadēmijā Dizaina nodaļa sākotnēji tika dibināta kā Rūpnieciskās mākslas nodaļa ar oficiālo mērķi sagatavot speciālistus, kas darbotos ražošanā. 20. gs. 90. gados iepriekšējā politiskā sistēma sagruva reizē ar tās ekonomisko bāzi un industriālo ražošanu. Par Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas diplomdarbu tēmu kļuva konceptuāli objekti, dizaineri – nodaļas absolventi – ar saviem darbiem devās izstāžu zālēs. 1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa “Zemūdeņu karš”. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs. Jubilejas izstādē aicināti piedalīties tie autori, kuru ieguldījums grupas tapšanā un pastāvēšanā ir bijis nozīmīgs: Valters Kiršteins, Egils Mednis, Māris M. Gailis, Arvīds Endziņš Sr., Armands Vecvanags Sr., Gints Zilbalodis Sr. Simboliski ir eksponēti dizaina nodaļas bijušā metāla specialitātes vadītāja Jura Gagaiņa (1944–2017) darbi “Zemūdenes”.…
1 "Zelta tempļa" režisors Henrijs Arājs: Jauniem cilvēkiem ir jārunā par jauniem cilvēkiem 29:49
29:49 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích29:49
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchJukio Mišima ir viens no nozīmīgākajiem autoriem pagājušā gadsimta Japānas kultūrā. Par režisora Henrija Arāja izvēli iestudēt viņa filozofisko drāmu „Zelta templis” uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves un darba mūsdienīgo interpretāciju saruna Kultūras rondo ar režisoru Henriju Arāju, horeogrāfi Simonu Orinsku un aktrisi Ināru Slucku. Iezīmējot izrādes pieteikumu, "Nekas šajā pasaulē nav tik skaists kā Zelta templis. Sasniegt šo skaistumu jaunajam Midzogučī nozīmē radīt dzīvei jēgu un atrast piepildījumu, un tādu nākotni viņam novēl arī vecāki. Tomēr... Kā lai sadzīvo ar vēlmi kļūt par daļu no skaistā, par daļu no mūžības, apzinoties, ka tu vienmēr paliksi tikai ēna? Zelta templis vienmēr būs pārāks par tevi. Varbūt cilvēka dzīves jēga ir atrodama kur citur, bet – kur?"…
1 Gaujas lībieši un viņu mantojuma izpēte 29:37
29:37 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích29:37
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchPar Gaujas lībiešiem un viņu mantojuma izpēti Kultūras rondo saruna ar Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas pētnieku Gunti Zemīti un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu. Turaidas muzejrezervātā, kura viena no pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un saglabāšanu, aizvadīts semināru “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē”. Seminārā varēja iepazīties ar pēdējos gados veiktajiem pētījumiem par Gaujas lībiešiem, kā arī ar mantojuma izpētē lietotajām metodēm. Savukārt 2024. gadā izdotā grāmata “Sateseles pils un zeme” ir līdz šim plašākā publikācija par Sateseles pilskalna vēsturi un izpēti. Tā ir arī pirmā grāmata, kas veltīta tieši lībiešu pilskalnam un tam atbilstošam novadam. Pētījumu autori ir Turaidas muzejrezervāta pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenie speciālisti Dr. hist. Guntis Zemītis, Egils Jemeļjanovs un Ligita Beitiņa.…
1 Ar koncertu ciklu cauri Latvijas novadiem "Līgo" dejotāji svin ansambļa jubileju 16:02
16:02 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích16:02
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchDažādu paaudžu tautas deju ansambļa „Līgo” dejotāji ar piecu koncertu ciklu visā Latvijā svinēs ansambļa 80 gadu un vidējās paaudzes deju kolektīva 50 gadu jubileju. Kulminācija gaidāma vasaras saulgriežu koncertā, kas notiks Rīgā, savukārt ieskaņas koncerts „Tapšana. Līgo Vidzemē” 8.martā Valmierā. Izceļot katra dejotāja nozīme un viņu deju pedagogus, ieraudzīsim, kāda ir Latvijas dejotāju saime. Koncertu ciklu cauri Latvijas novadiem „Līgo” dejotāji aizsāks ar ieskaņu koncertu „Tapšana. Līgo Vidzemē”, kas 8.martā norisināsies Valmieras Kultūras centrā. Nākamais „Sēšana. Līgo Sēlijā un Zemgalē” 22.martā Viesītes Kultūras pilī „Sēlija”.…
1 Žurnālistes Māras Rozenbergas pieredzējumi "Oskaru" balvas ceremonijā Losandželosā 28:33
28:33 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích28:33
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchKultūras žurnālistes Māras Rozenbergas iespaidi un pieredzētais ASV Kinokakadēmijas "Oskaru" balvas ceremonijā Losandželosā.
1 Armands Andže izstādē "Bailes no ainavas" apvieno konceptuālu mākslu un senu tehniku 14:14
14:14 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích14:14
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchISSP galerijā skatāma Armanda Andžes izstāde „Bailes no ainavas”. Mākslinieks, izmantojot senus analogās fotogrāfijas paņēmienus, pievēršas pilsētas ainavu mainīgajai dabai un to radītajām emocionālajām un sociālajām atbalsīm. ISSP galerija ir laikmetīgajai fotogrāfijai veltīta izstāžu telpa Rīgā, šoreiz Armanda Andžes izstādes darbi apvieno konceptuālu mākslu un senu tehniku. Armanda Andžes izstādi „Bailes no ainavas” veido nelieli attēli, ierāmēti un kārtoti garā rindā pie sienas. Dienas gaišajās stundās svarīgs arī leņķis, kādā tos ērtāk apskatīt, vajadzīgs nesteidzīgs laiks, un laiks ir šai izstādei svarīgs jēdziens daudzās nozīmēs. Armandam jautāju, vai uzreiz bija skaidrs, kā darbus eksponēt, jo tehnika, kādā tie radīti, nav mūsdienām ierasta. Plašāk par izstādi stāsta mākslinieks un izstādes kuratores Iveta Gabaliņa un Kamilla Kūna. Armanda Andžes izstāde „Bailes no ainavas” ISSP Galerijā skatāma līdz 18.aprīlim.…
1 Kā literatūra pārvar valodas un kultūras robežas un kā mainās latviešu valodas vērtība 23:58
23:58 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích23:58
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích6. martā aizsākas triju dienu grāmatniecības slavinājuma maratons, jo šovakar tiks pasniegtas balvas ikgadējā grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele”, bet jau no rīt, 7. martā, sāksies Rīgas grāmatu svētki, kas ilgs līdz pat sestdienai. Vienlaikus priecājoties par to, ka grāmatniecība ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, svarīgi ir saprast, kādas ir izdevēju, tulkotāju un mākslinieku šī brīža prioritātes. Kā literatūra pārvar valodas un kultūras robežas. Un kā mainās latviešu valodas nozīme un vērtība. Kultūras rondo studijā izvaicājam tulkotājas Intu Geili-Sīpolnieci un Ingmāru Balodi, ka arī izdevniecības "Jānis Roze" izpilddirektori Renāti Punku, kura ir arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2024" apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 6. martā, balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems tulkotāja un izdevēja Inta Geile no izdevniecības “Omnia Mea”.…
1 Ar mazmeitas Martas Andersones izstādi ievada Ludmilas Azarovas 90. jubilejas gadu 15:49
15:49 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích15:49
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchIzstāde – dienasgrāmata, tāda ir Martas Andersones zīmējumu kolekcija, kas no Skotijas atceļojusi uz Rīgu. Izstādei māksliniece devusi nosaukumu „366 – dienišķā māksla”. Izstādi Ojāra Vācieša muzejā atklāja 1.martā, un ar to aizsākusies dzejnieces un tulkotājas Ludmilas Azarovas 90. jubilejas sarīkojumu sērija, jo Marta ir viņas mazmeita. Gaišā, nelielā, taču mājīgā izstāžu zālē, baltos rāmjos pie sienām eksponētas miniatūras, katrā rāmī kādas desmit nelielas kartītes, grupētas pa mēnešiem, katrai kartītei klāt arī datums. Ar šo izstādi muzejā satiekas paaudzes, uzsver izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte un iepazīstina ar izstādes autori. Lasu Martas Andersones atsūtīto tekstu par viena gada mākslas ceļojumu caur miniatūrām. „2024.gads iesākas ar apņemšanos. Pavisam vienkāršu, kā var šķist, - zīmēt katru dienu. Vienalga, cik lielu, mazu vai kādā tehnikā, bet katru dienu bez izņēmuma”. Marta solījumu turējusi, un kā vēl, jo kartīšu ir vairāk nekā gadā dienu. Miniatūrkartīšu kolekcija veidota kalendārā secībā, katram mēnesim ir divi vai trīs rāmji, kuros izkārtotas miniatūras. Koncepcija, kā darbus eksponēt, ir izstādes mākslinieka Inta Sedlenieka ziņā. Marta raksta: „Pēdējā gada diena likās kā finiša līnija maratona beigās, bija prieks to beidzot redzēt, bet vēl lielāka laime bija par padarīto. Un par to, kādu ietekmi šis ceļojums ir atstājis uz mani un citiem.. Mana māksla ļāva citiem pasmieties, apdomāties, nesapratnē skurināties, skumt un varbūt pat dusmoties. Bet varbūt tā arī tomēr kādu iedvesmoja.” Ja zinām, ka Marta Andersone dzimusi 1984.gadā, tad pagājušais viņai bijis – apaļas jubilejas gads. Starp marta mēneša kartītēm atrodam arī vienu ar torti kā augstu torni, kas nedaudz sasvēries… Izstādes radošajā komandā strādā arī Dainis Repša, viņš aicina izstādi pētīt atraktīvi. Martas Andersones zīmējumu kolekcija Ojāra Vācieša muzejā būs skatāma līdz 6.maijam.…
1 Pieminam Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadējo direktoru Andri Vilku 7:12
7:12 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích7:12
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích„Svarīgi izvērtēt visas cilvēces gudrību un likt to pamatā jaunradei, jo pašreiz mūs apdraud izdomas trūkums” - tā sarunā ar Māru Rozenbergu atzinis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Andris Vilks visu savu mūžu ir kalpojis un bijis uzticīgs bibliotēkai. Gaismas pils – viņa lieldarbs. 5. martā, kad atvadāmies no Andra Vilka, Kultūras rondo vēlreiz skan saruna, kas risinājās 2024. gada augusta beigās, kad viesojāmies pie viņa mājās. Pirms klausāmies Māras Rozenbergas sarunu ar Andri Vilku, lūdzām Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpildirektori – Andra Vilka ilggadējo kolēģi Dzintru Mukāni, atgādināt, viņasprāt, būtiskāko, raksturojot Andra Vilka veikumu. 26. februarī mūžībā aizgāja ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Andris Vilks dzimis 1957. gada 16. maijā Rīgā un Nacionālo bibliotēku vadīja kopš 1989. gada, bet 2024. februārī iesniedzis iesniegumu, paužot vēlēšanos no 2. septembra atstāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora amatu, liecina aģentūras LETA arhīvs. Plašākā sabiedrībā pazīstams kā ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, Andris Vilks visu savu profesionālo darba mūžu pavadīja vienā darbavietā. Turpat strādāja arī viņa kundze, jau bibliotēku studiju laikā noskatītā kursa biedrene Aira. No 1978. gada Vilks sāka strādāt par vecāko bibliotekāru Viļa Lāča Latvijas PSR valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, pēc tam kļuva par nodaļas vadītāju, no 1989. gada – par visas bibliotēkas direktoru līdz pat 2024. gadam. Andri Vilku 5. martā pavadām Mūžībā no Gaismas pils. Tur atklāta arī viņa lolotā izstāde "Tiesības uz bibliotēku".…
1 Pasniegtas "Boņuka" balvas spilgtākajiem latgaliešu kultūrā 23:17
23:17 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích23:17
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchAizvadītajā nedēļas nogalē mūsu pašu mājās, Rēzeknē ir notikusi ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” svinīgā pasniegšanas ceremonija. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure. Par Latgales kultūras bagātināšanu godināti spilgtākie notikumi un personības. Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” ir gaidīts notikums. Balva – tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt aizvadītā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmums notikumus Latgales kultūrtelpā, kas pelnījušas uzslavas. Spilgtākos un nozīmīgākos veikumus nosaka žūrijas vērtējums, kuriem šogad desmit „Boņuka” balvas saņēmējus bija jāmeklē no 127 pretendentu pieteikumiem. Šogad ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris, no Latgales nākušais un šobrīd šeit dzīvojošais, Jānis Pampe. Un kā izrādās, pasākuma vadītāji savstarpēji ir personīgi pazīstami – Jānis Pampe ir Andra Keiša krustdēls. Kā no skatuves atzina Andris Keišs, viņš uz visiem simts procentiem kā latgalietis juties bērnībā. Kā „Boņuka” balvas pasniegšanas ceremonijas laikā jokoja vakara vadītāji, statistika rāda, ka „Boņuki” visblīvāk dzīvo tieši Balvu novada Upītes ciemā. Proti, tieši uz Upīti visvairāk aizceļojušas latgaliešu kultūras gada balvas – ja Upītē dzīvo ap simts cilvēku, tad uz turieni ir devušies 13 „Boņuki” un viens „Žiks”, kas ir skatītāju balva. Un arī šogad „Boņuka” balva nonāk Upītē, jo par vienu no 2024. gada spilgtākiem notikumiem žūrija atzina Folkloras kopas „Upīte” projektu – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana. „Boņuks” dodas arī uz Daugavpili, to saņēma Daugavpils teātra izrāde latgaliski „Kaids nūteikti atīs”. Izrāde ir norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā. Pirmo reizi kāda citu tautu luga ir tulkota pa tiešo uz latgaliešu valodu. Par vienu no desmit labākajiem notikumiem tika atzīts arī koncertuzvedums „Folkpasija: Francis Trasuns”, kurā piedalījās Rīgas Projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa „Rikši”, Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka. Savukārt Evija Maļkeviča-Grundele pirms sešiem gadiem pieņēma izaicinājumu un atgriezās un dzīvo Latgalē, Evija ir muzeja „Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, kura ir uzsākusi Tradīciju skoliņu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – „Mozuo tradiceju škola mozajim”, aicinot vietējos uz kopā būšanu. Aizvadītā gada viens no spilgtiem notikumiem bija arī Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde „Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Amanda fotogrāfijās iemūžināja savas 75 gadus vecās vecmammas Valentīnas Priževoites dzīvi Latgales laukos. Svēpētā māla keramikas statuetes tika pasniegtas jau septiņpadsmito reizi. Balvu kopš 2013. gada rīko Latgales vēstniecība „Gors”. Boņuka balvas saņēma arī vinila plate Seimaņs Putāns „Caur bolsim as eju” un koncertizrāde „Putāns. Toreiz un tagad”, Jura Urtāna grāmata „Latgales pilskalni un to folklora”, Broņislavas Martuževas fonds „Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata „Dzimst dziesmas tautā, dzimst...” un koncertuzvedums „Topi stipra, sirds”, Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss „Juoņa Gleizda bolva fotografejā” un fotogrāmata „Gleizda metode”, kā arī Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.…
1 Baudas dzīvē un teātrī - JRT groteskais iestudējums "Pēdējā maltīte" 29:38
29:38 Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thích29:38
Nghe Sau Nghe Sau Danh sách Thích Đã thíchFrancijas prezidenta Fransuā Miterāna pirmsnāves mielasta ēdienkartes smalkumi un Jaunā Rīgas teātra groteskais iestudējums “Pēdējā maltīte”. Par dažādajām baudām dzīvē un teātrī Kultūras rondo saruna ar dramaturģi Justīni Kļavu un režisoru Aiku Karapetjanu. Šis mielasts reiz kļuva par skandālu plašajā Francijas prezidenta skandālu sarakstā – šoreiz gan par pēdējo viņa dzīvē un skandāla iemesls – mielošanās ar maziem, Sarkanajā grāmatā ierakstītiem dziedātājputniem. Kas ir tas, kas konkrētiem cilvēkiem ļauj pārkāpt visas robežas? Vai ir iespējams sasniegt gana baudas un gana varas? Šī ir Justīnes Kļavas un Aika Karapetjana otrā sadarbība Jaunajā Rīgas teātrī. Abu pirmais kopdarbs – izrāde "Fēlikss, Anatolijs un Ilona" – ir JRT repertuārā kopš 2023. gada oktobra. Izrādes "Pēdējā maltīte" komandā kopā ar režisoru un dramaturģi darbojas scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Katrīna Pasternaka, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, pavārmākslas konsultants Ritvars Logins. Lomās – Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Toms Harjo, Ritvars Logins, Agate Krista. Bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna lomā iejūtas Vilis Daudziņš, aktiera lomu sarakstā šis ir otrais vecais politiķis (pirms vairākiem gadiem atveidots Vladimirs Iļjičs Ļeņins izrādē „Pēdējā Ļeņina eglīte”). Savukārt bijušās Francijas pirmās lēdijas Danielas Miterānas loma uzticēta aktrisei Baibai Brokai. Aktierim Ritvaram Loginam izrādē ir dubults uzdevums gan iejusties pavāra lomā, gan gatavot maltīti. Ierakstos uzklausām aktierus.…
Chào mừng bạn đến với Player FM!
Player FM đang quét trang web để tìm các podcast chất lượng cao cho bạn thưởng thức ngay bây giờ. Đây là ứng dụng podcast tốt nhất và hoạt động trên Android, iPhone và web. Đăng ký để đồng bộ các theo dõi trên tất cả thiết bị.
Daily Deals
Player FM - Ứng dụng Podcast
Chuyển sang chế độ ngoại tuyến với ứng dụng Player FM !
Chuyển sang chế độ ngoại tuyến với ứng dụng Player FM !
))
