Artwork

Nội dung được cung cấp bởi Latvijas Radio analītika. Tất cả nội dung podcast bao gồm các tập, đồ họa và mô tả podcast đều được Latvijas Radio analītika hoặc đối tác nền tảng podcast của họ tải lên và cung cấp trực tiếp. Nếu bạn cho rằng ai đó đang sử dụng tác phẩm có bản quyền của bạn mà không có sự cho phép của bạn, bạn có thể làm theo quy trình được nêu ở đây https://vi.player.fm/legal.
Player FM - Ứng dụng Podcast
Chuyển sang chế độ ngoại tuyến với ứng dụng Player FM !

Budžeta veidošanā var nākties izšķirties par lielākiem nodokļiem un iepriekšēju lēmumu atcelšanu

10:48
 
Chia sẻ
 

Manage episode 354703680 series 3016676
Nội dung được cung cấp bởi Latvijas Radio analītika. Tất cả nội dung podcast bao gồm các tập, đồ họa và mô tả podcast đều được Latvijas Radio analītika hoặc đối tác nền tảng podcast của họ tải lên và cung cấp trực tiếp. Nếu bạn cho rằng ai đó đang sử dụng tác phẩm có bản quyền của bạn mà không có sự cho phép của bạn, bạn có thể làm theo quy trình được nêu ở đây https://vi.player.fm/legal.
Pašā vasaras karstumā šogad gaidāmas arī visai karstas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu – jau tagad skaidrs, ka uz būtisku budžeta ieņēmumu pieaugumu varam necerēt. Tādēļ, gatavojot budžeta likumu, valdībai, visticamāk, nāksies lemt gan par atsevišķu nodokļu palielināšanu, gan pārskatīt jau iepriekš pieņemtus lēmumus, lai samazinātu nākamajam gadam ieplānotos izdevumus, par kuriem savulaik balsots, rēķinoties ar daudz straujāku ekonomikas izaugsmi.
  • Miljoniem vērti pieprasījumi
  • Vēlmes nākas samērot ar reālajām iespējām
  • Budžeta konsolidācija - neizbēgama
  • Atteikties no iepriekšējo gadu lēmumiem
  • Ienākuma vai patēriņa nodokļus?
Miljoniem vērti pieprasījumi

Jau pirms vairākiem mēnešiem valdība apstiprināja nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku un, ņemot vērā tobrīd aktuālo tautsaimniecības izaugsmes prognozi, nolēma, ka, izskatot papildu līdzekļu pieprasījumus 2016.gada valsts budžetam, priekšroka tiks dota valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Par prioritārām tika noteiktas arī veselības aprūpes un izglītības nozares, tiesa gan, ar nosacījumu, ka tās ir reformējamas.

Tagad, kad Finanšu ministrija apkopojusi ministriju un citu iestāžu iesniegtos papildu līdzekļu pieprasījumus, atklājies, ka to kopējais apjoms jau kārtējo reizi mērāms simtos miljonu. Turklāt Aizsardzības ministrijas pieprasījums – vairāk nekā 68 miljoni eiro – nebūt nav tas lielākais. „Pēc precizētiem ministriju iesniegtiem datiem, 2016.gadam ir papildus jaunām politikas iniciatīvām pieprasīti 571,8 miljoni eiro, 2017.gadam – 779,8 miljoni, un 2018. gadam – 1,2 miljardi. Jāteic, ka vislielākos pieprasījumus ir iesniegušas nozares ministrijas, kam ir ļoti jūtīgas politikas, piemēram, Veselības ministrija, kas ir iesniegusi pieprasījumu par 159 miljoniem, un Iekšlietu ministrija, kas ir pieprasījusi 122 miljonus. Un turpmākajiem gadiem šīs summas ir arvien pieaugošas,” atklāj Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Bāne gan uzsver – šādas naudas budžetā nebūs. Arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks atzīst, ka mēģinājums ierobežot papildu līdzekļu pieprasījumus ir cietis neveiksmi: „Valdība daļēji arī ierobežoja šo jauno politisko iniciatīvu tematisko tvērumu, pasakot, ka tas attiecas uz veselību, izglītību, sociālo jomu un aizsardzību. Citās jomās šīs jaunās politikas iniciatīvas nav gatavotas. Bet tik un tā mēs redzam, ka tas aptver vairāk nekā 500 miljonus eiro.”

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes apkopoto informāciju, tikai lai īstenotu šā gada sākumā apstiprināto valdības rīcības plānu, kurā iekļauti teju seši simti dažādu pasākumu, nākamā gada valsts budžetā būtu nepieciešami papildu līdzekļi aptuveni 700 miljonu eiro apmērā.

Vēlmes nākas samērot ar reālajām iespējām

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pagājušajā piektdienā, vaicāta par valdības rīcības plāna atbilstību reālajām iespējām, bija lakoniska: „Rīcības plānu var izpildīt, ne vienmēr pieprasot nezin cik lielus miljonus. Ir darbi, kas jādara bez miljoniem.”

Tikpat striktu nostāju pauž arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne: „Valdības rīcības plānā visi tie uzdevumi, kas izriet no valdības deklarācijas, ir noformulēti, ka tas tiek veikts nozaru ministrijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.”

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks savukārt atgādina, ka vēlmes un vajadzības, ko ierēdņu valodā ierasts dēvēt par jaunajām politikas iniciatīvām, vienmēr ir jāsamēro ar reālajām iespējām: „Valdību veidojot, valdība rīcību plāno uz četriem gadiem, bet budžets ir tā ekskluzīvā lieta, par ko valdība lemj katru gadu. Un nevar jau būt ierobežojums un arī pie valdības veidošanas nav jāsastāda budžets visiem četriem gadiem. Ir dažas lietas, kas kaut ko maksā, dažas lietas, kas varbūt nemaksā un dažas lietas, ko var paveikt, veicot strukturālas reformas un ietaupot nozares iekšienē. Šis aplēsums, ko veica Fiskālās disciplīnas padome, acīmredzot ir bijis hipotētiskajām maksimālajām izmaksām, bet jāsaprot, ka šo izmaksu avotus var meklēt arī pašā nozares iekšienē.”

Budžeta konsolidācija - neizbēgama

Pirmā ar mudinājumiem domāt par budžeta konsolidāciju klajā nāca Fiskālās disciplīnas padome, kuras aplēses liecina - lai iekļautos jau apstiprinātajos 2016.gada budžeta deficīta rāmjos un nepārsniegtu 1% no iekšzemes kopprodukta, veidojot nākamā gada budžetu, būs nepieciešama aptuveni 114 miljonus eiro vērta budžeta konsolidācija. Pēc tam līdzīgu brīdinājumu publiskoja arī Finanšu ministrija.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savā pagājušās nedēļas preses konferencē jau runāja pavisam bargā tonī, ministriju pieprasījumus pēc papildu līdzekļiem saucot par bīstamiem: „Ienākumu šo jauno politikas iniciatīvu apmierināšanai nav. Fiskālā telpa jau ir izsmelta, mēs jau būtiski pārsniedzam mūsu budžeta mērķi, proti, budžeta deficīta līmeni 1% apmērā. Tomēr redzam, ka ir iesniegtas vēl daudzas citas jaunās politikas iniciatīvas. Rudenī gaidāmas diskusijas arī par sociālās sistēmas sakārtošanu, kur nepieciešami 76 miljoni jeb aptuveni 0,3 % no IKP. Jūnijā iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas prasa aptuveni 550 miljonus eiro, no kā atskaitot jau iepriekš akceptētās prioritātes aizsardzības jomā, sanāk naudas pieprasījums aptuveni 480 miljonu eiro apmērā. Šo pieprasījumu apmierināšanas gadījumā budžeta deficīta līmenis sasniegtu apmēram 3,7 % no IKP.”

No visiem šiem paziņojumiem nepārprotami izriet, ka, neraugoties uz visnotaļ optimistiskām prognozēm par to, ka 2016.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par aptuveni 3%, budžeta konsolidācija ir neizbēgama.

Valdības manevru iespējas ir visai ierobežotas arī tādēļ, ka pērn un aizpērn ar budžetu saistītie lēmumi pieņemti, paļaujoties uz strauju ekonomikas pieaugumu. „Sagatavojot vidējā termiņa ietvarlikumu 2014.-2016.gadam, nozaru ministrijām tika piešķirti 393 miljoni eiro 2015.gadam, kas ir reālie izdevumi un kas jau tiek izmantoti. 2016.gadam šie izdevumi ir 443 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to, jau 2014.gada ietvaru veidojot, turpmākajiem gadiem tika iebūvēts izdevumu pieaugums tām politikām, kas tika sāktas 2014.gadā. 2015.gadā, veidojot ietvaru 2015.-2017.gadam, 2015.gadam vēl tika piešķirti klāt 180 miljoni, 2016.gadam – 216 miljoni eiro. Pat ja mēs pavērtējam tikai to līdzekļu starpību, kas ir piešķirta no 2015. uz 2016.gadu, tad mēs redzam, ka tas ir vairāk nekā 40 miljonu pieaugums nākošajam gadam,” skaidro Finanšu ministrijas pārstāve Bāne.

Atteikties no iepriekšējo gadu lēmumiem

No Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka teiktā izriet, ka tieši iepriekšējos gados pieņemto lēmumu pārskatīšana varētu būt viens no veidiem, kā mēģināt nodrošināt salīdzinoši mazsāpīgu budžeta konsolidāciju.

„To resursu var meklēt arī no iepriekšējos gados piešķirtā. 2013.gadā, kad bija pirmā vērtēšana, faktiski tad 2016.gadam tie resursi tika daļēji jau ieplānoti jaunām politikas iniciatīvām. To šobrīd ir grūti redzēt, jo tas tika izdarīts 2013.gadā, bet faktiski 2016.gadā ir daudz jaunas iniciatīvas, kuras tiks finansētas. Tā ka trīsgadu budžetam ir gan pozitīvās puses, gan varbūt negatīvās puses. 2013.gadā kopumā tika sadalīts vairāk nekā miljards eiro trīs gadiem: 2014., 2015., 2016. Un tas ir tas resurss, ko varētu zināmā mērā iespējams pārvērtēt. Varbūt apstākļi mainījušies un šogad nepieciešamas izmaiņas,” saka Vilks.

Tikmēr Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, kura savulaik – krīzes gados jeb tā dēvētajā konsolidācijas ērā - atbildēja par valsts budžeta likuma sagatavošanu, paredz, ka tikai ar atlikto tēriņu pārskatīšanu vien cauri netiksim: „Veidojot valdībai diskusiju par nākamā gada budžetu, būs jāskatās uz visa veida pasākumiem: gan uz ieņēmumu sadaļas pasākumiem – iespējams, mums ir kāda nodokļu politikas korekcija jāveic, gan uz izdevumu pasākumiem, pārskatot ministrijām piešķirtos līdzekļus jau iepriekšējos gados jaunām politikas iniciatīvām. Varbūt līdzekļu pārdale resoru ietvaros, varbūt līdzekļu pārdale starp resoriem – tas nav izslēgts, jo budžeta diskusija būs diezgan sarežģīta nākamajam gadam.”

Ienākuma vai patēriņa nodokļus?

No Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas noprotams, ka par vienu no pirmajiem upuriem uz konsolidācijas altāra varētu kļūt solījums arī nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.

„Piemēram, rēķina, ka tiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad par vienu punktu. Tie ir 60 miljoni eiro, ja mēs nesamazinām iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu punktu,” saka Straujuma.

Mājienu par iespējamu nodokļu palielināšanu dod arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Viņš gan uzskata, ka priekšroka būtu dodama patēriņa nodokļu palielināšanai: „Arī valdības deklarācijā pateikts, ka mēs virzāmies uz to, ka mūsu nodokļu sadale ir aptuveni trešdaļa no kopējā IKP. Pašlaik mēs runājam par apmēram 27%. Mēs nevaram finansēt visas tās vajadzības, tad ir jāmeklē avoti – vai tas ir patēriņa nodokļos, vai iedzīvotāju ienākumu nodokļos. Mēs redzam – iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav tas nodoklis, no kura vajadzētu pieaugošās vajadzības finansēt. Tie ir patēriņa nodokļi, ar to saprotot akcīzi, nekustamā īpašuma nodokli, vides nodokli, kur ir potenciālais avots to naudu gūt vēl papildus.”

Viņam pievienojas arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne: „Kā mēs zinām, Latvijā nodokļu slogs pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstīs – tie ir tikai 27%. Skandināvijas valstīs tie ir pat vairāk nekā 40%, par 50% atsevišķās valstīs. Līdz ar to mēs par Latvijas nodokļa slogu pret IKP nevarēsim vēlēties tādus pakalpojumus sabiedrībai, kādus nodrošina Skandināvijas valstīs.”

Rezumējot var teikt, ka politiķu solījumos un dažādu politikas plānošanas dokumentos ietvertās apņemšanās, saduroties ar budžeta realitāti, jau kārtējo reizi ir izčibējušas, atstājot vien atklāsmi, ka visu nevaram un vēl ilgi nevarēsim atļauties.

  continue reading

58 tập

Artwork
iconChia sẻ
 
Manage episode 354703680 series 3016676
Nội dung được cung cấp bởi Latvijas Radio analītika. Tất cả nội dung podcast bao gồm các tập, đồ họa và mô tả podcast đều được Latvijas Radio analītika hoặc đối tác nền tảng podcast của họ tải lên và cung cấp trực tiếp. Nếu bạn cho rằng ai đó đang sử dụng tác phẩm có bản quyền của bạn mà không có sự cho phép của bạn, bạn có thể làm theo quy trình được nêu ở đây https://vi.player.fm/legal.
Pašā vasaras karstumā šogad gaidāmas arī visai karstas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu – jau tagad skaidrs, ka uz būtisku budžeta ieņēmumu pieaugumu varam necerēt. Tādēļ, gatavojot budžeta likumu, valdībai, visticamāk, nāksies lemt gan par atsevišķu nodokļu palielināšanu, gan pārskatīt jau iepriekš pieņemtus lēmumus, lai samazinātu nākamajam gadam ieplānotos izdevumus, par kuriem savulaik balsots, rēķinoties ar daudz straujāku ekonomikas izaugsmi.
  • Miljoniem vērti pieprasījumi
  • Vēlmes nākas samērot ar reālajām iespējām
  • Budžeta konsolidācija - neizbēgama
  • Atteikties no iepriekšējo gadu lēmumiem
  • Ienākuma vai patēriņa nodokļus?
Miljoniem vērti pieprasījumi

Jau pirms vairākiem mēnešiem valdība apstiprināja nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku un, ņemot vērā tobrīd aktuālo tautsaimniecības izaugsmes prognozi, nolēma, ka, izskatot papildu līdzekļu pieprasījumus 2016.gada valsts budžetam, priekšroka tiks dota valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Par prioritārām tika noteiktas arī veselības aprūpes un izglītības nozares, tiesa gan, ar nosacījumu, ka tās ir reformējamas.

Tagad, kad Finanšu ministrija apkopojusi ministriju un citu iestāžu iesniegtos papildu līdzekļu pieprasījumus, atklājies, ka to kopējais apjoms jau kārtējo reizi mērāms simtos miljonu. Turklāt Aizsardzības ministrijas pieprasījums – vairāk nekā 68 miljoni eiro – nebūt nav tas lielākais. „Pēc precizētiem ministriju iesniegtiem datiem, 2016.gadam ir papildus jaunām politikas iniciatīvām pieprasīti 571,8 miljoni eiro, 2017.gadam – 779,8 miljoni, un 2018. gadam – 1,2 miljardi. Jāteic, ka vislielākos pieprasījumus ir iesniegušas nozares ministrijas, kam ir ļoti jūtīgas politikas, piemēram, Veselības ministrija, kas ir iesniegusi pieprasījumu par 159 miljoniem, un Iekšlietu ministrija, kas ir pieprasījusi 122 miljonus. Un turpmākajiem gadiem šīs summas ir arvien pieaugošas,” atklāj Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Bāne gan uzsver – šādas naudas budžetā nebūs. Arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks atzīst, ka mēģinājums ierobežot papildu līdzekļu pieprasījumus ir cietis neveiksmi: „Valdība daļēji arī ierobežoja šo jauno politisko iniciatīvu tematisko tvērumu, pasakot, ka tas attiecas uz veselību, izglītību, sociālo jomu un aizsardzību. Citās jomās šīs jaunās politikas iniciatīvas nav gatavotas. Bet tik un tā mēs redzam, ka tas aptver vairāk nekā 500 miljonus eiro.”

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes apkopoto informāciju, tikai lai īstenotu šā gada sākumā apstiprināto valdības rīcības plānu, kurā iekļauti teju seši simti dažādu pasākumu, nākamā gada valsts budžetā būtu nepieciešami papildu līdzekļi aptuveni 700 miljonu eiro apmērā.

Vēlmes nākas samērot ar reālajām iespējām

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pagājušajā piektdienā, vaicāta par valdības rīcības plāna atbilstību reālajām iespējām, bija lakoniska: „Rīcības plānu var izpildīt, ne vienmēr pieprasot nezin cik lielus miljonus. Ir darbi, kas jādara bez miljoniem.”

Tikpat striktu nostāju pauž arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne: „Valdības rīcības plānā visi tie uzdevumi, kas izriet no valdības deklarācijas, ir noformulēti, ka tas tiek veikts nozaru ministrijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.”

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks savukārt atgādina, ka vēlmes un vajadzības, ko ierēdņu valodā ierasts dēvēt par jaunajām politikas iniciatīvām, vienmēr ir jāsamēro ar reālajām iespējām: „Valdību veidojot, valdība rīcību plāno uz četriem gadiem, bet budžets ir tā ekskluzīvā lieta, par ko valdība lemj katru gadu. Un nevar jau būt ierobežojums un arī pie valdības veidošanas nav jāsastāda budžets visiem četriem gadiem. Ir dažas lietas, kas kaut ko maksā, dažas lietas, kas varbūt nemaksā un dažas lietas, ko var paveikt, veicot strukturālas reformas un ietaupot nozares iekšienē. Šis aplēsums, ko veica Fiskālās disciplīnas padome, acīmredzot ir bijis hipotētiskajām maksimālajām izmaksām, bet jāsaprot, ka šo izmaksu avotus var meklēt arī pašā nozares iekšienē.”

Budžeta konsolidācija - neizbēgama

Pirmā ar mudinājumiem domāt par budžeta konsolidāciju klajā nāca Fiskālās disciplīnas padome, kuras aplēses liecina - lai iekļautos jau apstiprinātajos 2016.gada budžeta deficīta rāmjos un nepārsniegtu 1% no iekšzemes kopprodukta, veidojot nākamā gada budžetu, būs nepieciešama aptuveni 114 miljonus eiro vērta budžeta konsolidācija. Pēc tam līdzīgu brīdinājumu publiskoja arī Finanšu ministrija.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savā pagājušās nedēļas preses konferencē jau runāja pavisam bargā tonī, ministriju pieprasījumus pēc papildu līdzekļiem saucot par bīstamiem: „Ienākumu šo jauno politikas iniciatīvu apmierināšanai nav. Fiskālā telpa jau ir izsmelta, mēs jau būtiski pārsniedzam mūsu budžeta mērķi, proti, budžeta deficīta līmeni 1% apmērā. Tomēr redzam, ka ir iesniegtas vēl daudzas citas jaunās politikas iniciatīvas. Rudenī gaidāmas diskusijas arī par sociālās sistēmas sakārtošanu, kur nepieciešami 76 miljoni jeb aptuveni 0,3 % no IKP. Jūnijā iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas prasa aptuveni 550 miljonus eiro, no kā atskaitot jau iepriekš akceptētās prioritātes aizsardzības jomā, sanāk naudas pieprasījums aptuveni 480 miljonu eiro apmērā. Šo pieprasījumu apmierināšanas gadījumā budžeta deficīta līmenis sasniegtu apmēram 3,7 % no IKP.”

No visiem šiem paziņojumiem nepārprotami izriet, ka, neraugoties uz visnotaļ optimistiskām prognozēm par to, ka 2016.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par aptuveni 3%, budžeta konsolidācija ir neizbēgama.

Valdības manevru iespējas ir visai ierobežotas arī tādēļ, ka pērn un aizpērn ar budžetu saistītie lēmumi pieņemti, paļaujoties uz strauju ekonomikas pieaugumu. „Sagatavojot vidējā termiņa ietvarlikumu 2014.-2016.gadam, nozaru ministrijām tika piešķirti 393 miljoni eiro 2015.gadam, kas ir reālie izdevumi un kas jau tiek izmantoti. 2016.gadam šie izdevumi ir 443 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to, jau 2014.gada ietvaru veidojot, turpmākajiem gadiem tika iebūvēts izdevumu pieaugums tām politikām, kas tika sāktas 2014.gadā. 2015.gadā, veidojot ietvaru 2015.-2017.gadam, 2015.gadam vēl tika piešķirti klāt 180 miljoni, 2016.gadam – 216 miljoni eiro. Pat ja mēs pavērtējam tikai to līdzekļu starpību, kas ir piešķirta no 2015. uz 2016.gadu, tad mēs redzam, ka tas ir vairāk nekā 40 miljonu pieaugums nākošajam gadam,” skaidro Finanšu ministrijas pārstāve Bāne.

Atteikties no iepriekšējo gadu lēmumiem

No Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka teiktā izriet, ka tieši iepriekšējos gados pieņemto lēmumu pārskatīšana varētu būt viens no veidiem, kā mēģināt nodrošināt salīdzinoši mazsāpīgu budžeta konsolidāciju.

„To resursu var meklēt arī no iepriekšējos gados piešķirtā. 2013.gadā, kad bija pirmā vērtēšana, faktiski tad 2016.gadam tie resursi tika daļēji jau ieplānoti jaunām politikas iniciatīvām. To šobrīd ir grūti redzēt, jo tas tika izdarīts 2013.gadā, bet faktiski 2016.gadā ir daudz jaunas iniciatīvas, kuras tiks finansētas. Tā ka trīsgadu budžetam ir gan pozitīvās puses, gan varbūt negatīvās puses. 2013.gadā kopumā tika sadalīts vairāk nekā miljards eiro trīs gadiem: 2014., 2015., 2016. Un tas ir tas resurss, ko varētu zināmā mērā iespējams pārvērtēt. Varbūt apstākļi mainījušies un šogad nepieciešamas izmaiņas,” saka Vilks.

Tikmēr Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, kura savulaik – krīzes gados jeb tā dēvētajā konsolidācijas ērā - atbildēja par valsts budžeta likuma sagatavošanu, paredz, ka tikai ar atlikto tēriņu pārskatīšanu vien cauri netiksim: „Veidojot valdībai diskusiju par nākamā gada budžetu, būs jāskatās uz visa veida pasākumiem: gan uz ieņēmumu sadaļas pasākumiem – iespējams, mums ir kāda nodokļu politikas korekcija jāveic, gan uz izdevumu pasākumiem, pārskatot ministrijām piešķirtos līdzekļus jau iepriekšējos gados jaunām politikas iniciatīvām. Varbūt līdzekļu pārdale resoru ietvaros, varbūt līdzekļu pārdale starp resoriem – tas nav izslēgts, jo budžeta diskusija būs diezgan sarežģīta nākamajam gadam.”

Ienākuma vai patēriņa nodokļus?

No Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas noprotams, ka par vienu no pirmajiem upuriem uz konsolidācijas altāra varētu kļūt solījums arī nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.

„Piemēram, rēķina, ka tiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad par vienu punktu. Tie ir 60 miljoni eiro, ja mēs nesamazinām iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu punktu,” saka Straujuma.

Mājienu par iespējamu nodokļu palielināšanu dod arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Viņš gan uzskata, ka priekšroka būtu dodama patēriņa nodokļu palielināšanai: „Arī valdības deklarācijā pateikts, ka mēs virzāmies uz to, ka mūsu nodokļu sadale ir aptuveni trešdaļa no kopējā IKP. Pašlaik mēs runājam par apmēram 27%. Mēs nevaram finansēt visas tās vajadzības, tad ir jāmeklē avoti – vai tas ir patēriņa nodokļos, vai iedzīvotāju ienākumu nodokļos. Mēs redzam – iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav tas nodoklis, no kura vajadzētu pieaugošās vajadzības finansēt. Tie ir patēriņa nodokļi, ar to saprotot akcīzi, nekustamā īpašuma nodokli, vides nodokli, kur ir potenciālais avots to naudu gūt vēl papildus.”

Viņam pievienojas arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne: „Kā mēs zinām, Latvijā nodokļu slogs pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstīs – tie ir tikai 27%. Skandināvijas valstīs tie ir pat vairāk nekā 40%, par 50% atsevišķās valstīs. Līdz ar to mēs par Latvijas nodokļa slogu pret IKP nevarēsim vēlēties tādus pakalpojumus sabiedrībai, kādus nodrošina Skandināvijas valstīs.”

Rezumējot var teikt, ka politiķu solījumos un dažādu politikas plānošanas dokumentos ietvertās apņemšanās, saduroties ar budžeta realitāti, jau kārtējo reizi ir izčibējušas, atstājot vien atklāsmi, ka visu nevaram un vēl ilgi nevarēsim atļauties.

  continue reading

58 tập

Tất cả các tập

×
 
Loading …

Chào mừng bạn đến với Player FM!

Player FM đang quét trang web để tìm các podcast chất lượng cao cho bạn thưởng thức ngay bây giờ. Đây là ứng dụng podcast tốt nhất và hoạt động trên Android, iPhone và web. Đăng ký để đồng bộ các theo dõi trên tất cả thiết bị.

 

Hướng dẫn sử dụng nhanh