IZM vēlas diskusiju par mazāku prioritāro sporta veidu skaitu; nozare - saprotamu sistēmu
Manage episode 440846188 series 3016676
Valsts budžetā 2024. gadā sportam ir atvēlēti nedaudz vairāk kā 50 miljoni eiro, kas ir par aptuveni desmitdaļu vairāk nekā pērn, bet pieaugums ir tikai uz sporta pedagogu un treneru algu rēķina. Pārējās budžeta pozīcijas palikušas praktiski nemainīgas, un tā tas būs vēl vismaz vairākus gadus, jo valdība definējusi prioritātes budžetā – iekšējo un ārējo drošību, tās stiprināšanu. Nekam citam papildu naudas nebūs.
IZM vismaz sporta nozares kontekstā ar rocību bez finanšu pieauguma ir samierinājusies, bet iekšienē meklējot risinājumus, kā optimālāk sadalīt naudu dažādām vajadzībām.
Viena no idejām, kuru intervijā Latvijas Radio septembra sākumā pauda arī jaunais IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, ir samazināt valstī noteikto prioritāro sporta veidu skaitu no 15 līdz 10. Viņš gan uzsvēra, ka tā ir tikai ideja un nekas vēl nav izlemts.
"Darba kārtībā ir jautājums par prioritāro sporta veidu skaita samazināšanu, bet vispirms tas tiks apspriests ar iesaistītajām pusēm. Pagaidām nekādas konkrētības nav, bet ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas, arī Latvijas Sporta federāciju padome, gribētu, lai skaits tiktu samazināts," teica Samoilovs.
Latvijas Radio aptaujātās sporta veidu federācijas, kuras nav prioritāri atbalstāmo augšgalā, gan bija pārsteigtas par Samoilova apgalvojumu. Arī Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) vadītājs Einars Fogelis Latvijas Radio sacīja, ka
ar LSFP par prioritārajiem sporta veidiem nav runāts, tāpēc arī ne atbalsts, ne noliegums nav pausts.
LSFP tikšanās ar Samoilovu ieplānota otrdien, 24. septembrī, kad paredzēts izklāstīt visu Latvijā atzīto sporta federāciju viedokli, pauda Fogelis.
IZM uz Latvijas Radio jautājumiem atbildēja tikai rakstiski, uzsverot, ka nekādas fundamentālas izmaiņas sporta veidu atbalstā 2025. gadā nav paredzētas.
"Sporta nozares stratēģiskie mērķi ir plašas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs, kā arī bērnu un jauniešu sporta veicināšana. Latvijā atzītajām sporta federācijām noteikts pienākums pakāpeniski palielināt to finansējuma daļu, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam (provizoriski 50%), izņemot mērķfinansējumu augstas klases sportistu sagatavošanai un paraolimpiskajam sportam," pauda ministrijā. "Iekļūšanai valsts īpaši atbalstāmo sporta veidu klāstā jābūt tieši saistītai ar sporta veida spēju piesaistīt bērnus un jauniešus.
Šobrīd turpinās diskusija par precīziem kritērijiem finansējuma saņemšanai, tostarp ņemot vērā vēsturiski tradicionālos sporta veidus un sporta veidus ar unikālu infrastruktūru.
Aktuālais jautājums ir par to, cik sporta veidus mēs spējam finansēt nepieciešamā apjomā, lai nodrošinātu sportistu konkurētspējīgus startus augstākās raudzes starptautiskos turnīros, kam ir jāiedvesmo plašāka sabiedrība iesaistīties brīvā laika sporta aktivitātēs."
Valsts budžeta sadaļā "Sports" 2024. gadā lauvas tiesa jeb vairāk nekā puse no 51 miljona eiro ir atvēlēta sporta skolu pedagogu algām. Pārējais sadalīts sadrumstaloti, bet visām 95 Latvijā atzītajām sporta federācijām – 3,2 miljoni eiro, vēl papildu 2,2 miljoni eiro 15 prioritārajām federācijām.
Valsts naudu federācijām kopš 2024. gada tieši piešķir IZM. Katrai federācijai piešķiramo summu nosaka pēc trim kritēriju blokiem, un katrā no tiem ir maksimālais punktu skaits.
Sistēma ir sarežģīta, grūti saprotama, tajā pamatīgi jāiedziļinās. Pirmais bloks ir reģistrēto sportistu skaits, tātad masveidība. Otrajā blokā vērtē sacensību kopskaitu – gan federācijas sarīkoto, gan to, kurās piedalījušies federācijas sportisti. Trešajā vērtē augstu sasniegumu sporta rezultātus, tātad medaļas un augstās vietas lielajās sacensībās.
Prioritāro federāciju vidū 2024. gadā ir pārstāvēta vieglatlētika, futbols, riteņbraukšana, basketbols, kamaniņu sports, motosports, autosports, florbols, hokejs, volejbols, orientēšanās, peldēšana, teniss, šaušana un slēpošana.
Pēc punktu sistēmas saraksta beigās ir Ugunsdzēsības sporta federācija, Savatē federācija, Raketlona federācija, kā arī Beisbola un softbola federācija, kas tātad no valsts saņem vismazāk naudas.
Latvijas Beisbola un softbola federācijas prezidents Ainārs Birulis uzskata, ka primāri ir jāizveido vienkārša un saprotama valsts naudas piešķiršanas sistēma sportam, kā arī jāmēģina vienoties kopējam virsmērķim.
"Par prioritārajiem sporta veidiem – protams, ir valstij tādi vajadzīgi, bet nevar izvirzīt šos prioritāros sporta veidus uz pārējo sporta veidu rēķina, noliekot tos pavisam zemā plauktiņā," teica Birulis. "Tomēr ir svarīga kopējā situācija sportā, mēs mazā valstī dzīvojam. Nav jācīnās vienam ar otru un jāmeklē, kuram vairāk, lai viņiem būtu mazāk. Es gribētu, lai viņiem ir vēl vairāk, nav visiem jābūt profesionāļiem, bet viņi toties neslimos, un veselības budžetā būs kāds ietaupījums."
Prioritātes sportā Latvijā plānoja noteikt jau pagājušā gadsimta izskaņā, taču tā arī pie taustāmām iestrādēm netika.
Pamatus šodienas prioritāro sporta veidu sistēmai lika 2019. gadā, kad IZM Sporta departamentu vadīja Edgars Severs. Gan tolaik, gan tagad prioritāro sporta veidu idejai bija un ir daudz pretinieku.
Latvijas Peldēšanas federācija šobrīd ir 15 prioritāro sporta veidu vidū, taču organizācijas prezidents Aivars Platonovs kritiski vērtē gan sistēmas uzbūvi, gan ministrijas mētāšanos savos lēmumos. Viņš rosina ņemt piemēru no lietuviešiem, kam sistēma ir viegli saprotama.
"Lielākā problēma ir mētāšanās, tas ir ļoti graujoši sportam, tu nespēj neko prognozēt," uzsvēra Platonovs. "Tagad Samoilovs jau runā par 10 prioritārajām federācijām, sakot, ka tas ļaus kaut ko ietaupīt. Es nesaprotu, kā, dalot vienu un to pašu summu uz saskaitāmajiem, kaut kas ietaupās. Pārmaiņas pārmaiņu pēc, kuras, manuprāt, pati ministrija nespēj izskaidrot un argumentēt. Deklarētais mērķis neizpildās realitātē.
Mērķis ir labs un apsveicams – ļoti pareizi ir lielāks finansējums bērnu un jaunatnes sportam, bet, kamēr nokļūst līdz sadalei, redzam, ka vidusposmā ir pieļautas diezgan lielas kļūdas, kā rezultātā tas mērķis netiek sasniegts.
Mēs visu gribam par sešiem miljoniem [eiro] – summa, ko mēs ieliekam un uzliekam tik augstas prasības, ir neadekvāta."
Sabiedriskā medija LSM.lv sporta redaktors Gundars Galkins uzskata, ka jāsāk ir nevis ar prioritāro sporta veidu skaita noteikšanu, bet gan definētu virsmērķi, kas jāsasniedz. Turklāt, viņaprāt, prioritāram sporta veidam jābūt visā Latvijā pieejamam un iekļaujošam.
"Vispirms būtu jānosaka mērķi, iespējas un līdzekļi. Tad mēs varētu konstatēt, kurus sporta veidus mēs varam varbūt atbalstīt vairāk, kurus mazāk," sacīja Galkins. "Prioritārs sporta veids, manuprāt, nevar būt tāds, ar kuru var nodarboties tikai daļā Latvijas. Ļoti daudz jautājumu būtu, lai šādu sistēmu izstrādātu, un noteikti nevarētu vadīties pēc numeroloģijas principiem, vai mēs atļausimies piecus vai desmit [prioritāros sporta veidus]."
Šķēpus par un ap prioritārajiem sporta veidiem vēl lauzīs daudz. Galvenais gan, lai pati sporta nozare būtu gatava iesaistīties, diskutēt, piedāvāt savas idejas un priekšlikumus. Neoficiālās sarunās IZM gaiteņos izskanējusi arī utopiska versija par sešu vai septiņu prioritāro sporta veidu noteikšanu. Šādam priekšlikumam uzreiz arī sekojis komentārs, ka tad gan varam sagaidīt nozares protestus Vecrīgā. Visticamāk, jebkurā gadījumā arī turpmāk sistēmai būs jābalansē starp diviem pretējiem lielumiem – masveidību un augstu sasniegumu sportu jeb medaļām nišas sporta veidos.
59 tập