Pesticīdu patēriņš Latvijā - mazs, skaļu pārkāpumu netrūkst
Manage episode 403094664 series 3016676
Latvijā ir viens no zemākajiem lauksaimniecības pesticīdu patēriņiem Eiropas Savienībā (ES), taču vides dienestiem tik un tā netrūkst sūdzību par pesticīdu lietošanas pārkāpumiem un iespējamu kaitējumu videi. Tiesa gan, pamatotu gadījumu Latvijā ir maz.
Lauksaimnieki daudzās sūdzības skaidro ar mītiem sabiedrībā par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kultūru zemnieku vidū. Tikmēr, piemēram, biškopju ieskatā sadarbība ar lauksaimniekiem ir krietni uzlabojama, lai pilnībā izvairītos no bišu bojāejas lauku miglošanas dēļ. Savukārt pētnieki, kas veikuši eksperimentus ar jau apritē esošiem pesticīdiem, norāda, ka, iespējams, nākotnē nepieciešams noteikt stingrākas izsmidzināšanas koncentrācijas normas.
- Pesticīdi dārgi, piedāvājums - neliels
- Sūdzību daudz, bet pamatotas - reti
- Biškopji satraucas par savām bitēm
- Miglo upes aizsargjoslā, iet bojā vēži
- Pētnieki: pesticīdi daudzkārt jāatšķaida
- Zemnieki: ir daudz mītu par pesticīdiem
Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļudārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Statistika un dati par izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem liecinot, ka šo ķīmisko vielu daudzums Latvijā joprojām ir viens no mazākajiem ES. Līdzīgs secinājums bijis arī 2012. gadā veiktajā apsekojumā par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim.
"Tur nav nekādu pārsteigumu, bet var pieminēt, ka āboliem un bumbieriem tiek lietoti pārsvarā viens divi kilogrami uz hektāru. Pārsvarā tie ir fungicīdi kraupja ierobežošanai. Sīpoliem bija vislielākā deva, bet tur lielākā problēma ir neīstā miltrasa. Kartupeļiem arī divi kilogrami uz hektāru, lai apkarotu lakstu puvi, kas būtībā ir ļoti bīstama slimība, un, ja to neierobežo, tad pāris nedēļu laikā laksts iet bojā, arī to [kartupeļu] raža tiek zaudēta," stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvis Vents Ezers.
Latvijas Augļkopju asociācijā apstiprināja, ka vietējie lauksaimnieki pesticīdus salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm lieto mazāk atsevišķu līdzekļu zemās pieejamības dēļ. Tāpat pie mums augu veģetācijas sezona ir daudz īsāka.
Asociācijas pārstāvis un augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis norāda, ka paši audzētāji labprāt aktīvāk apkarotu atsevišķus kaitēkļus un slimības, kas palīdzētu arī noturēties tirgū, konkurējot ar citām valstīm.
"Piemēram, poļu ābols Latvijas tirgū ir visu ziemu un pat šobrīd vēl ir atrodams veikalos. Viens ir tas, ka tur ir tehnoloģijas par augļa saglabāšanu, bet otrs, par konkurenci runājot, ir tas, ka Polijā šie augu aizsardzības līdzekļi ir lētāki nekā pie mums. Viņiem arī dažādu pesticīdu klāsts ir daudz plašāks, un tas ļauj viņiem variēt, lai efektīvāk apkarotu kaitēkļus un slimības," stāsta Rubauskis.
Viņš norāda, ka Latvijas tirgus augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas kompānijām šķiet mazs, turklāt piedāvātie preparāti Latvijā ir salīdzinoši dārgi un ir dažādi līdzekļu lietošanas ierobežojumi. "Līdz ar to audzētāji tos tiešām lieto piesardzīgi un arī pašiem audzētājiem nepatīk pārlieku daudz pesticīdu," uzskata asociācijas pārstāvis.
Tāpat augļkopībā zemnieki bez pesticīdu lietošanas savos dārzos arvien meklējot un veicot citus profilaktiskus pasākumus - kā lamatu izmantošana kukaiņu izlidošanas laikā, slimību prognožu sistēmas lietošana vai slimību izturīgu šķirņu ieviešana.
Sūdzas bieži, bet sūdzības reti atzīst par pamatotāmRunājot par lietotās pesticīdu devas un noteikumu pārkāpumiem, VAAD pārstāvis Ezers norādīja: lai arī sūdzības par dažādu kultūru audzētājiem dienesta reģionālajās nodaļās ienāk visai bieži, par pamatotām atzīst samērā maz sūdzību. Pērn bijušas 17 administratīvās lietas
"Savukārt skaļāki gadījumi, kad pierāda, ka ir bijis pārkāpums līdzekļu lietošanā, tur lielākoties ir pārkāpumi aizsargjoslu neievērošanā līdz ūdens objektiem vai arī smidzinājumi nokļūst uz blakus lauka, kas nozīmē, ka nav ievērots likumdošanā noteiktais vēja ātrums, kad drīkst smidzināt lauku.
Aizsargjoslas katram līdzeklim ir atšķirīgas, tādēļ zemniekiem vienmēr ir jāiepazīstas ar marķējumā norādīto informāciju par ierobežojumiem vides un savas veselības aizsardzībai," teica VAAD pārstāvis.
Patlaban par pesticīdu glabāšanas un lietošanas prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro fiziskām personām un līdz 700 eiro - juridiskām personām. Kā redzamu kaitējumu videi bieži min pesticīdu ietekmi uz bitēm. Pērn bijusi ierosināta arī kāda administratīvā pārkāpuma lieta, proti, pesticīdu neatļautas lietošanas dēļ kādā dravā gājušas bojā bites.
Biškopji satraucas par savām bitēmIlggadējs biškopis no Kandavas puses Olafs Baltgalvis stāstīja, ka šogad medu ievāks salīdzinoši nelielā apjomā. Arī biškopis saimniekojot nereti aizdomājas par pesticīdu klātbūtni dabā un skaidro, ka apbraukāt visus tuvumā esošos lauksaimniekus un sarunāt, lai pabrīdina par ķimikāliju lietošanu, nav iespējams, jo bites lido septiņu kilometru rādiusā.
"Ja tas zemnieks izdara visu pēc instrukcijas un miglo tikai neziedošus augus, strādā tikai ar atļautu ķimikāliju un atļautajā diennakts laikā - vakarā -, tad bitēm apdraudējuma nav," stāsta Baltgalvis.
Pēc viņa teiktā, biškopim un lauksaimniekam būtu jāsadarbojas gadījumos, kad drava novietota netālu no miglojamā lauka. Tad lauksaimniekam būtu jāpabrīdina biškopis par plānoto miglošanu.
"Viss ir atkarīgs no lauksaimnieka godaprāta un zināšanām par to procesu, jo, lai iegādātu pesticīdus, viņam [lauksaimniekam] ir jāiet kursos un tie nedrīkst būt formāli.
Īsti nedzīvoju šobrīd ar mierīgu sirdi par savām bitēm, jo man arī šogad bija gadījums, kad viens zemnieks šajā apkārtnē bija uzbraucis uz ziedoša lauka ar miglotāju," teica Baltgalvis.
Miglo Vārmes upes aizsargjoslā, vēžu bojāejas iemesli - neskaidriSavukārt ūdenstilpnes no pesticīdiem pasargā aizliegums ar lauksaimniecību nodarboties un aizsardzības līdzekļus lietot aizsargjoslās. Piemēram, Valsts vides dienesta (VVD) redzeslokā šogad nonāca gadījums, kad Kuldīgas pusē šķietami lauksaimniecības piesārņojuma dēļ kādā upē bojā gājuši vēži.
"Vārmes upes krastā šis labības lauks tika iekopts upes aizsargjoslas teritorija 500 metru garumā gar krastu, kas jau ir pārkāpums. Iespējams, pesticīdi ir nonākuši vidē un radījuši vēžu bojā eju, tika veiktas analīzes mirušajiem vēžiem, bet rezultātos pārsniegumus konkrētiem pesticīdiem nekonstatēja.
Bet mēs vēl gaidām labības izmeklējumus, lai saprastu, cik lielas ķīmiskās vielas koncentrācijas vidē nonāca un varēja izraisīt tādu efektu," stāsta VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Pētnieki: pesticīdi daudzkārt jāatšķaidaLaiku pa laikam pētnieki gan arī izvērtē apritē jau esošo pesticīdu ietekmi uz vidi. Eiropas fondu projektā kāds eksperiments šogad veikts arī tepat Latvijā, Daugavpils Universitātei sadarbojoties ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu.
Pētnieki vērtējuši lauksaimniecībā plaši izmantoto herbicīda raundapa un insekticīda fastaka ietekmi uz ūdens organismiem, tos izsmidzinot laboratorijas akvārijos tieši ūdens vidē. Tādējādi imitējot situāciju, ja, dabā miglojot laukus, netiktu ievērots aizsargjoslu nosacījumus.
"Vislielākā jutība pret raundapa ietekmi no mūsu eksperimenta testorganismiem bija mikroskopiskajām zaļaļģēm, bet zemākā - zivīm.
Secinājām, ka, ņemot vērā lauksaimniecībā pieļaujamās šī herbicīda izsmidzināšanas koncentrācijas, lai panāktu tā netoksisku iedarbību nokļūstot ūdenstilpnē, būtu nepieciešams vismaz trīsdesmitkārtīgs atšķaidījums attiecībā pret aļģēm un vismaz astoņkārtīgs atšķaidījums attiecībā pret zivīm.
Savukārt ūdensvidē nonākot fastaka izsmidzināšanas koncentrācijām, tas var izraisīt lašveidīgo zivju mazuļu bojā eju dažu stundu laikā," stāsta pētniece Maija Balode.
Balode norādīja, ka pētījuma rezultāti liek aizdomāties par striktu piesardzību, strādājot ar pesticīdiem ūdenstilpņu tuvumā, un, iespējams, nepieciešamību nākotnē pārskatīt izsmidzināšanas koncentrācijas normas Eiropā.
Zemnieki: sabiedrībā ir daudz mītu par pesticīdu lietošanuSavukārt biedrības "Zemnieku saeima" eksperte, agronome Iveta Grudovska papildināja, ka arī zemniekiem pārlieka pesticīdu lietošana nav pa prātam lielo izmaksu dēļ. Turklāt Latvijā to lietojums ir salīdzinoši neliels īsās sezonas dēļ. Taču, lauksaimnieku ieskatā, sabiedrībā arvien ir pārlieku lieli mīti par pesticīdu lietošanas kultūru Latvijā. Bet atsevišķos vides piesārņojuma gadījumus zemnieki vērtē kā neuzmanību.
"Sabiedrībai šķiet, ka lauksaimnieki ar pesticīdiem rīkojas kā vēlas, bet tā nav, jo esam ieviesuši stingru ES regulējumu un arī attiecībā uz dažāda veida pesticīdiem ir pietiekami liels regulējums - par to, cik reizes sezonā drīkst lietot, kāds ir nogaidīšanas laiks, kādā laikā vispār tos drīkst lietot.
Tāpat mēs kā pircēji esam nobalsojuši par lētu pārtiku. (..) Tas arī izskaidro faktu, kādēļ lauksaimniecībā ir šīs divas alternatīvas - tātad mēs vai nu audzējam produktus ar bioloģiskām metodēm vai intensīvā lauksaimniecībā. Turklāt šobrīd palēnām atgriežamies pie integrētās audzēšanas, kur ir ļoti sabalansēta un pārdomāta augu maiņa, kas zināmā mērā ir priekšnosacījums, ka varētu arī mazāk lietot fungicīdus, bet tas notiek ļoti lēnām, jo tirgus nosaka visu," teica Grudovska.
Apsekojumu par pesticīdu lietošanu lauksaimniecības kultūrām ES organizē reizi piecos gados un salīdzinājums ar citām ES valstīm būs pieejams "Eurostat" datu bāzē nākamgad.
59 tập