Vide un miesiskā pieredze

NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Vides humanitārās zinātnes piedāvā dažādus jaunus un alternatīvus skatījumus uz cilvēka-vides un cilvēka-dabas attiecībām, norādot, ka efektīvai, pozitīvi orientētai vides ētikai jāsākas cilvēka pašizpratnē. Tam pamatā ir vienkārša atziņa – tam, kā uztveram sevi, savu ķermeni un savu apkārtni, ir liela nozīme. Ja dabu uztveram atsvešināti – tā kļūst par resursu, ko iztērējam, vai trauslu un romantizētu pasaules ainu, kurā jūtamies kā kaitnieciski svešinieki.

Vai mūsu priekšstatus par sevi un vidi ir iespējams mainīt?

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas falulātes pētniece Dr. phil. Anne Sauka sava pēcdoktorantūras projekta “Ontoģenealoģijas: ķermenis un vides ētika Latvijā” ietvaros piedāvā divus, savstarpēji saistītus domas ceļus, caur kuriem domāt par miesiskās pieredzes procesualitāti kā alternatīvu Rietumu sabiedrībā ierastajam naratīvam par cilvēku kā svešinieku dabā un savā ķermenī.

Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.